20.06.2024
Basketbola līdzjutējam Latvijā 2024. un 2025. gads būs lielu basketbola svētku laiks – Olimpiskais kvalifikācijas turnīrs un Eiropas čempionāta finālturnīrs. Lai mūsu #6.spēlētājs kļūtu vēl zinošāks, uzsākam rakstu sēriju, kurā iepazīstināsim ar basketbola pamatelementiem un dažādām niansēm, kas palīdzēs labāk orientēties notikumos.
Sestā nodaļa – SPĒLĒTĀJU POZĪCIJAS: par ko laukumā atbildīgs katrs spēlētājs
Klasiskajā basketbolā komanda spēlei piesaka 12 spēlētājus, bet laukumā vienlaikus atrodas pieci. Katram ir sava pozīcija un loma, lai komanda darbotos kā vienots mehānisms.
Klasiskais basketbola pozīciju sadalījums: centrs, spēka uzbrucējs, vieglais uzbrucējs, uzbrūkošais aizsargs, saspēles vadītājs.
Basketbola, attīstoties tendences un prasības mainās, robežas starp dažādu pozīciju spēlētāju pienākumiem izplūst un aizvien lielāku vērtību iegūst universālisms. Spēlētāji, kas spēj adaptēties un būt efektīvi dažādās pozīcijās ir vērtīgāki komandai, nodrošinot papildus pievienotu vērtību.
Kas raksturīgs katrai pozīcijai?
Centrs (Center) (5)
Piemēri: Kaspars Kambala, Andris Biedriņš, Kristaps Porziņģis
Centra spēlētājs visbiežāk ir garākais spēlētājs komandā. Parasti šis spēlētājs laukumā centīsies atrasties vistuvāk grozam, uzbruks no tuvās distances, kā arī ir galvenie aizsardzības enkuri soda laukumā un metienu bloķētāji. Šādam klasiskajam aprakstam pilnībā atbilda Latvijas valstsvienības centra spēlētāji Kaspars Kambala un Andris Biedriņš. Savukārt jaunās paaudzes zvaigznes Kristaps Porziņģis ir daudz universālāks spēlētājs, kurš uzbrukumā produktīvi darbojas arī tālu no groza, apdraudēdams to ar precīziem tālmetieniem.
Spēka uzbrucējs (Power Forward) (4)
Piemēri: Uvis Helmanis, Dāvis Bertāns, Andrejs Gražulis, Rolands Šmits
Spēka uzbrucēji ir vieni no garākajiem spēlētājiem komandā, kas uzbrukumā var darboties gan perimetrā, gan arī soda laukumā. Universāls spēka uzbrucējs būtiski palielina komandas taktisko variantu spektru. Kā liela pievienotā vērtība šīs pozīcijas spēlētājam tiek uzskatīta spēja realizēt tālmetnienus. Augstu tiek vērtēta arī cīņa par atlekušajām bumbām un spēja epizodiski nospēlēt centra pozīcijā.
*pa perimetru: aiz trīspunktu līnijas
Ar ko spēka uzbrucējs atšķiras no centra? – Spēka uzbrucēji ir veiklāki un universālāki. Spēka uzbrucēji mēdz doties gan caurgājienos, gan izmantot savu auguma pārsvaru groza tuvumā. Centra spēlētāji uzbrukumā lielākoties spēlē ar muguru pret grozu vai saņem piespēles kustībā raujoties uz grozu.
Spēka uzbrucēju spēles īpatnības labi raksturo atšķirības šajā pozīcijā spēlējošo Latvijas valstsvienības basketbolistu darbības īpatnībās – visi minētie bija un ir bīstami tālmetēji (īpaši Dāvis!), bet Gražulis un arī Šmits var produktīvi darboties arī soda laukumā kā tīri centri.
Vieglais uzbrucējs (Small Forward) (3)
Piemēri: Ainars Bagatskis, Kristaps Janičenoks, Rodions Kurucs
Vieglie uzbrucēji ir universāli spēlētāji, kuriem ir jābūt spējīgiem dot pienesumu uzbrukumā spēlējot gan ar bumbu, gan bez bumbas. Izcilākie “trešie numuri” ir vienlīdz bīstami ar tālmetieniem un garāmgājieniem. Augums un fiziskie parametri ir lielāki par aizsargiem, taču mazāki kā spēka uzbrucējiem un centriem. Šīs pozīcijas spēlētājiem jābūt daudzpusīgiem ne tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā. Augstu tiek vērtēta spēja veiksmīgi darboties aizsardzībā pret dažādu pozīciju spēlētājiem.
Uzbrūkošais aizsargs (Shooting guard) (2)
Piemēri: Dairis Bertāns, Rihards Lomažs, Armands Šķēle
Uzbrūkošie aizsargi augumā īsāki par centru un uzbrucējiem, taču ir ātri un eksplozīvi. Fokusējas uz punktu gūšanu, bet augstā līmenī prot darboties ar bumbu un palīdz saspēles vadītājiem veidot uzbrukumu. Svarīgākās nepieciešamās īpašības – spēja realizēt tālmetienus un metienus pēc dribla, kā arī efektīvi caurgājieni, uzlaužot pretinieku aizsardzību, izprovocējot piezīmes un izkārtojot iespējas partneriem uzbrukt no brīvām pozīcijām.
Saspēles vadītājs (Point guard) (1)
Piemēri: Raimonds Miglinieks, Roberts Štelmahers, Jānis Strēlnieks, Artūrs Žagars
Saspēles vadītāji primāri ir atbildīgi par komandas spēles organizēšanu un veidošanu. Augstu tiek vērtēta spēja gūt punktus no dažādām pozīcijām, taču pamatā šīs pozīcijas spēlētāji ievada uzbrukumus un iesaista partnerus. Viens no kvalitātes rādītājiem – spēlē izdarīto rezultatīvo piespēļu skaits.
Piektā nodaļa – TIESNEŠU ŽESTI
Tiesnešu pienākums ir sekot, lai spēlētāji ievērotu noteikumus un godīgas spēles principus. Šajā nodaļā uzmanība TIESNEŠU ŽESTIEM.
Komandām ir jāspēj sadarboties ar tiesnešiem, atzīstot savas kļūdas. Spēles laikā tikai komandas kapteinim ir atļauts vērsties pie tiesneša, lai iegūtu papildinformāciju vai skaidrojumu par notikušo situāciju. Tāpat, to atļauts tikai darīt, kad bumba nav spēlē un ir apturēts spēles laiks.
Vērts zināt:
– Visi tiesnešu žesti ir apstiprināti FIBA noteikumos;
– Tiesneši iegulda daudz laika un darba, lai žesti būtu izteiksmīgi un nepārprotami gan spēles dalībniekiem, gan skatītājiem;
– LJBL tiesneši vēl tikai mācās tiesāt, tāpat kā mazie basketbolisti vēl tikai apgūst basketbola spēli – esi iejūtīgs arī situācijās, kad lēmums vai žests nav perfekts!
Šeit daži no svarīgākajiem tiesnešu žestiem.
 |
 |
 |
 |
 |
 |
Ceturtā nodaļa – TABLO UN LAIKA VĒRTĪBA
Basketbolā katrai sekundes simtdaļai var būt izšķiroša nozīme spēles rezultātā un, lai noskaidrotu spēles uzvarētāju, protams, ir nepieciešams rāmējums jeb precīzi jānosaka – cik ilgi komanda, spēlētāji cīnīsies par punktiem, lai beigās noskaidrotu uzvarētāju. Šajā nodaļā aplūkosim spēles laika vērtības un kā to attēlo uz tablo.
Spēles laiks
Pēc FIBA noteikumiem basketbola spēle ilgst 40 minūtes, kuras sadalītas četrās ceturtdaļās pa 10 minūtēm. Starp pirmo un otro, kā arī trešo un ceturto ceturtdaļu komandām ir 2 minūšu pauze. Puslaiks jeb laiks starp otro un trešo ceturtdaļu – 15 minūtes.
NBA spēles ilgums ir 48 minūtes, vienas ceturtdaļas ilgums ir 12 minūtes.
Pagarinājums
Pagarinājumu spēlē, ja pamatlaiks ir noslēdzies ar neizšķirtu rezultātu. Viens pagarinājums ilgst 5 minūtes.
Pagarinājumu skaits nav limitēts un spēle nebeidzas, kamēr nav zināms uzvarētājs.
Uzbrukums
Viena uzbrukuma ilgums 24 sekundes, kuru laikā jāizdara metiens pa grozu un bumbai jāskar groza stīpa.
Ja uzbrūkošā komanda izcīna atlēkušo bumbu, atkārtotajam uzbrukumam tiek atvēlētas 14 sekundes.
Ja bumba atrodas uzbrukuma zonā un pretinieks pārkāpj noteikumus, ir iespējami divi varianti – gadījumos, kad uzbrukumam palikušas 14 sekundes vai vairāk, limits netiek mainīts; gadījumos, kad palicis mazāk, limitu atjauno uz 14 sekundēm.
Sekunžu vērtības
8 sekundes – tik ilgā laikā uzbrūkošajai komandai ir jānogādā bumba pāri centra līnijai pretinieku laukuma pusē.
5 sekundes – tik ilgi pretinieka cieši segts spēlētājs drīkst turēt bumbu rokās.
3 sekundes – tik ilgi uzbrūkošās komandas spēlētājs drīkst atrasties pretinieku komandas soda laukumā.
Mazāk kā 4 sekundes – tik ātri spēlētājs spēj šķērsot laukumu.
0,3 sekundes – tik ātri spēlētājs var izdarīt metienu pēc piespēles (ja laika metiena izpildei palicis mazāk, grozs tiks ieskaitīts tikai gadījumā, ja bumba tajā tiks ievirzīts ar pieskārienu kā volejbolā).
Spēles pēdējās 2 minūtes
Pēc katra gūtā groza apstādina spēles laiku. Šajā pauzē komandas drīkst veikt spēlētāju nomaiņu.
Otrajā puslaikā katra komanda var izmantot 3 minūtes pārtraukumus, no kuriem pēdējās 2 minūtēs ne vairāk kā divus.
*Bonusa situācija 3×3 basketbolā – mirklis, kad komanda ir sasniegusi piezīmju normu (7 piezīmes) un pretinieks, pie katras nākamās piezīmes var izpildīt 2 soda metienus. Situācijā, ja komanda sasniedz 10 piezīmes, pretiniekam iespēja izpildīt 2 soda metienus un iespēja iegūt/saglabāt uzbrukumu.
Trešā nodaļa – LAUKUMS
Iepriekšējās nodaļās iepazinām bumbas un groza īpatnības, šajā nodaļā uzmanība – LAUKUMAM.
Izmērs
— Starptautiskās basketbola federācijas (FIBA) laukumu platums ir 15 m, savukārt garums ir 28 m.
Nacionālajā Basketbola asociācijā (NBA) un arī WNBA laukumi ir nedaudz lielāki, attiecīgi 15,24 m plati un 28,65 m gari.
— 3×3 basketbola laukums ir aptuveni puse no klasiskā basketbola laukuma, attiecīgi 15 m platumā un 11 m garumā.
— Centra apļa rādiuss – 3,6 m.
 |
 |
Trīs punktu (tālmetienu) līnijas atšķirības
— FIBA un WNBA standarts – puslokā 6,75 m, laukuma stūros – 6,6 m no groza centra.
— NBA trīspunktu līnija puslokā ir 7,24 m attālumā no groza centra, stūros – 6,7 m m.
— 3×3 basketbolā tālmetiena līnija ir 6,75 m attālumā no groza centra un precīza metiena vērtība ir 2 punkti.
Soda metienu līnija
– FIBA sacensībās un 3×3 basketbolā – 5,8 m no gala līnijas.
– NBA un WNBA – 4,57 m no vairoga.
*WNBA – Sieviešu Nacionālā basketbola asociācija
Interesanti zināt
— Katras līnijas platums – 5 cm
— Reizēm laukumā var gadīties “tukšie pleķīši” uz kuriem uzdriblējot bumbu, tā neatlec. Šāds defekts var rasties, ja ir pieļauta kļūda laukuma uzstādīšanā vai arī ir bojājums grīdas apakšējā slānī.
Otrā nodaļa – GROZS
Lai varētu spēlēt basketbolu, ir nepieciešama ne tikai bumba, bet arī grozs. Kad Džeimss Neismits izdomāja basketbolu, pirmajās spēlēs bumbu meta persiku grozā, kas bija piestiprināts pie sienas. Tāpēc katru reizi, kad bumba iekrita grozā, kādam vajadzēja pakāpties un to izņemt, lai varētu turpināt spēli.
Tas nebija ērti, mudinot veikt pirmo izmaiņu groza “konstrukcijā” – nogriezt apakšējo daļu, lai bumba tam izkristu cauri.
Līdz mūsdienām grozs ir piedzīvojis arī citas pārmaiņas, kas skārušas gan stīpu, gan pievienoto tīkliņu, gan veidu, kā grozs nostiprināts. Nemainīgs palicis tikai tā augstums.
Groza augstums
FIBA, NBA un 3×3 basketbola noteikumi paredz, ka groza stīpas augšējai malai jābūt 305 cm augstumā virs zemes.
Jaunāko basketbola censoņu spēlēs grozs var būt zemāks – piemēram, Latvijas Basketbola savienības rīkotajos turnīros bērniem līdz 11 gadu vecumam groza augstums ir 260 cm.
Groza diametrs
FIBA un NBA noteikumi paredz, ka groza stīpas diametram ir jābūt 45-45,9 cm, mērot starp iekšmalām.
Groza tīkliņš
Tīkliņš pie groza stīpas piestiprināts 12 vietās tā, lai nevarētu iesprūst spēlētāja pirksti. Tīkliņa garums ir no 40 līdz 45 cm.
Stīpa
Tai jābūt izgatavotai no cieta tērauda, stīpas diametram jābūt 16-20 mm.
Vairogs
Grozs piestiprināts pie vairoga, kura izmērs 1050 x 1800 mm.
Kā bumba spēj iesprūst starp stīpu un vairogu?
Groza stīpa pie vairoga piestiprināta ar īpašu 15,1 cm garu detaļu, tādēļ pastāv maza iespējamība, ka noteiktā leņķī mesta bumba var iesprūst starp to, groza stīpu un vairogu.
Pirmā nodaļa – BUMBA
Materiāls
Basketbola bumbas izgatavo no trīs materiāliem – ādas, kompozītmateriāliem/mākslīgās ādas, gumijas.
Ādas bumbas izmanto profesionālajās līgās. Tās, šķiet (bet tikai šķiet!) “mīkstākas”, un materiāls nodrošina bumbas labāku saķeri ar rokām. Šādas bumbas drīkst izmantot tikai iekštelpās.
Mākslīgās ādas/kompozītmateriālu bumbas parasti ir izturīgākas. Tās ir paredzētas spēlēšanai gan iekštelpās, gan ārā.
Gumijas basketbola bumbas ir paredzētas iesācējiem un tādas parasti izmanto atpūtā. Tās ir izturīgas, taču tām var būt mazāka saķere nekā ādas vai mākslīgās ādas bumbām. Šīs bumbas ir ideāli piemērotas āra laukumiem.
Bumbas ar neapbruņotu aci var atšķirt pēc tekstūras – ja bumbai ir izteiktas “pumpiņas”, tā paredzēta spēlēšanai ārā, ja bumbai ir smalkāka tekstūra – iekštelpām.
Izmērs un svars
Vīrieši spēlē ar 7. izmēra bumbām, kuru izmērs ir 74,9 cm apkārtmērs. Tās svars ir robežās no 567 līdz 650 gramiem.
Sievietes no 12 gadu vecuma spēlē ar 6. izmēra bumbu – apkārtmērs 72,4 cm, svars aptuveni 567 grami. Ar šādām bumbām spēlē arī zēni no 12 līdz 14 gadiem.
Meitenēm vecumā no 9 līdz 11 gadiem ieteicams izmantot 5. izmēra bumbu – apkārtmērs 69,9 cm, svars 482 grami.
Bērni līdz 8 gadu vecumam izmanto bumbas, kuru apkārtmērs ir no 55,9 cm līdz 64,8 cm, svars zem 495 gramiem.
3×3 basketbolā izmanto nedaudz mazāku bumbu nekā klasiskajā basketbolā. Tās apkārtmērs ir 72,4 cm, bet svars ir tāds pats kā 7. izmēra bumbai – 620 grami.
 |
 |
Gaisa spiediens bumbā
FIBA oficiālajos noteikumos ir noteikts, ka bumba “ir piepumpēta līdz tādam gaisa spiedienam, lai, to nometot uz laukuma no aptuveni 180 cm augstuma, mērot no bumbas apakšas, tā atsistos augstumā no 120 mm līdz 140 mm, mērot no bumbas augšdaļas”.
Katrai bumbai ir savas īpašības un pielietojums, bet, ja esi kaislīgs spēles mīļotājs un savā brīvajā laikā izvēlies spēlēt basketbolu, derēs jebkura bumba – galvenais, lai pašam ērti.
*Un atceries: bumba nav suvenīrs! Ja spēles laikā tā ielidojusi tribīnēs, atdod to tiesnešiem.
